Kartes maksājumu apstrāde prasa sarežģītu koordināciju starp dažādām trešām personām. Tās ietver kartes turētāja banku, kartes shēmu un akquireri – banku vai finanšu iestādi, kas iegūst līdzekļus uzņēmumam no viņu klienta. Izlemjot, cik daudz iekasēt saviem klientiem par katru darījumu, maksājumu sniedzējiem jāņem vērā visi šie elementi, kā arī jāiekļauj maksa par viņu pakalpojumiem.
Apvienotā cenu veidošana un Interchange++ ir divi no visplašāk izmantotajiem cenu modeļiem, kas tiek piedāvāti kartes darījumiem. Galvenā atšķirība ir rēķināšanas procesa caurredzamības līmenī. Katrs modelis piedāvā arī savus priekšrocības, kuras mēs aplūkosim tālāk.
Sāksim ar Interchange++.
Kartes maksājumu apstrāde prasa sarežģītu koordināciju starp dažādām trešām personām. Tās ietver kartes turētāja banku, kartes shēmu un akquireri – banku vai finanšu iestādi, kas iegūst līdzekļus uzņēmumam no viņu klienta. Izlemjot, cik daudz iekasēt saviem klientiem par katru darījumu, maksājumu sniedzējiem jāņem vērā visi šie elementi, kā arī jāiekļauj maksa par viņu pakalpojumiem.
Apvienotā cenu veidošana un Interchange++ ir divi no visplašāk izmantotajiem cenu modeļiem, kas tiek piedāvāti kartes darījumiem. Galvenā atšķirība ir rēķināšanas procesa caurredzamības līmenī. Katrs modelis piedāvā arī savus priekšrocības, kuras mēs aplūkosim tālāk.
Sāksim ar Interchange++.
Kartes maksājumu apstrāde prasa sarežģītu koordināciju starp dažādām trešām personām. Tās ietver kartes turētāja banku, kartes shēmu un akquireri – banku vai finanšu iestādi, kas iegūst līdzekļus uzņēmumam no viņu klienta. Izlemjot, cik daudz iekasēt saviem klientiem par katru darījumu, maksājumu sniedzējiem jāņem vērā visi šie elementi, kā arī jāiekļauj maksa par viņu pakalpojumiem.
Apvienotā cenu veidošana un Interchange++ ir divi no visplašāk izmantotajiem cenu modeļiem, kas tiek piedāvāti kartes darījumiem. Galvenā atšķirība ir rēķināšanas procesa caurredzamības līmenī. Katrs modelis piedāvā arī savus priekšrocības, kuras mēs aplūkosim tālāk.
Sāksim ar Interchange++.
Kartes maksājumu apstrāde prasa sarežģītu koordināciju starp dažādām trešām personām. Tās ietver kartes turētāja banku, kartes shēmu un akquireri – banku vai finanšu iestādi, kas iegūst līdzekļus uzņēmumam no viņu klienta. Izlemjot, cik daudz iekasēt saviem klientiem par katru darījumu, maksājumu sniedzējiem jāņem vērā visi šie elementi, kā arī jāiekļauj maksa par viņu pakalpojumiem.
Apvienotā cenu veidošana un Interchange++ ir divi no visplašāk izmantotajiem cenu modeļiem, kas tiek piedāvāti kartes darījumiem. Galvenā atšķirība ir rēķināšanas procesa caurredzamības līmenī. Katrs modelis piedāvā arī savus priekšrocības, kuras mēs aplūkosim tālāk.
Sāksim ar Interchange++.